Piektdien, 1.novembrī, Laurenču sākumskolā viesojās Šalva Amonašvili – psiholoģijas doktors, profesors, akadēmiķis, Starptautiskā humānās pedagoģijas centra dibinātājs un pirmais vadītājs, skolotāju misijas apziņas modinātājs.
Apmeklējot Laurenču sākumskolu, Š.Amonašvili tikās gan ar skolotājiem, gan skolas audzēkņu vecākiem. Iepazīstoties ar prezentēto „Laurenču skolas stāstu”, ko bija sarūpējusi sociālo zinību un krievu valodas skolotāja Valentīna Voiciša, kā arī pēc sarunas ar direktori Sanitu Unguru profesors augstu novērtēja skolas vidi, vīziju, vērtības, kolektīvu un pedagoģisko pieeju. „Iepazīstoties dienas gaitā ar skolu un kolektīvu, sapratu, ka te ir ļoti veiksmīgi priekšnoteikumi kļūt par ļoti labu skolu,” tā Š.Amonašvili.
Savā uzrunā klātesošajiem viņš uzsvēra, cik nozīmīga ir harmoniska bērnu audzināšana un skološana, ja skolotāji kā vienots kolektīvs integrēti mijiedarbojas uz bērnu, un skolas vērtības, metodiku akceptē un atbalsta arī vecāki. Viņaprāt, mūsdienu bērni vairs nav mācāmi pēc tām metodēm, kādas piedzīvojuši viņu vecāki, jo ikvienai paaudzei ir sava sūtība. Mūsdienu skolotājs ir atbildīgs ne tikai par zināšanu nodošanu skolēnam, bet gan par cilvēcīgo vērtību iekļaušanu mācību procesā. „Skolotāja mērķis ir nevis piebāzt bērna galvu kā datoru ar dažādu informāciju, bet gan pedagoģiski harmonizēt vērtības – kā ar matemātikas, lasīšanas vai citu priekšmetu palīdzību mīlēt bērnu un attīstīt viņā spriestspēju. Skolotāja uzdevums ir iedot bērnam apvalku, pateicoties kuram viņš jebkurā dzīves situācijā un laikmeta izaicinājumā pratīs tikt galā. Mācību stunda ir forma dzīves vērtību organizācijai,” tā savā uzrunā uzsvēra Š.Amonašvili.
Šalva Amonašvili ir dzimis 1931.gadā Tbilisi (Gruzija). Beidzis Tbilisi universitātes Orientālistikas fakultāti, vēlāk pievērsies psiholoģijai un pedagoģijai. 60.-70. gados vadīja masveida eksperimentu Gruzijas skolās. Šī pieredze guva plašu atbalsi visā pasaulē, jo pamatoja jaunu zinātnisku pedagoģijas virzienu, kas kļuva pazīstams kā „humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā”. Profesors ir daudzu grāmatu, tulkotu vairāk kā 30 valodās, autors. Dažas grāmatas ir tulkotas arī latviski, piemēram, „Kā klājas, bērni?”, „Skolas patiesība”, Balāde par audzināšanu”, „Dzīves skola” u.c..
No 2000.gada Šalva Amonašvili Latvijā ir vadījis vairāk kā 10 autorseminārus par humānu un personisku pieeju bērnu izglītošanā un audzināšanā. Savu pedagoga filozofiju viņš ir balstījis uz domātāju klasiķu, pedagogu klasiķu atziņām, veidojis metodiku un pārbaudījis to praktiskā darbībā, iegūstot izcilus rezultātus.
Vizīti organizēja Latvijas Humānās pedagoģijas asociācijas vadība sadarbībā ar Laurenču sākumskolu.
Atbildēt