Ceturtdienas pievakarē uz Laurenču sākumskolu plūda ieinteresēti vecāki, kuri apmeklēja ģimenes ārsta un pediatra Gundara Kukļa vadīto lekciju ar nosaukumu “Bērns – skola – vecāki – veiksmīga sadarbība”. Klātesošo bija daudz, un tie uzzināja kā veiksmīgāk veidot komunikāciju ar bērnu un sniegt pozitīvu atbalstu skolai un skolotājiem.
Lektors stāstīja daudz piedzīvoto darbā ar bērniem, norādot, ka pats svarīgākais ir atcerēties to, ka būtisks ir ceļš uz mērķi, nevis pats mērķis. Šajā gadījumā “ceļš” ir tas, ka katru dienu skolēns dodas uz skolu ar pozitīvām emocijām, labu noskaņojumu un vēlmi uzzināt kaut ko jaunu. G.Kuklis norādīja, ka atzīmes nevar un nedrīkst būt pats svarīgākais mācību un attīstības procesā, būtiski ir izziņa.
Speciālists stāstīja, ka tikai septiņu astoņu gadu vecumā bērni sāk apzināties, ka ir meitenes vai zēni. Līdz šim viņiem nebija strikti nošķirtu robežu. Tieši šis ir brīdis, kad mazās skolnieces vairāk centīsies līdzināties un būt kopā ar mammām, bet skolnieki – ar tētiem.
G.Kuklis pauda, ka mūsdienu lielākā problēma ir tas, ka runājam ar bērniem bez intereses. Svarīgi ir skatīties bērniem sejā un pieskarties. “Runāt ar bērnu bez pieskāriena, nozīmē beigtu valodu!” sacīja psihologs, kurš arī norādīja, pirmkārt bērnos jārada vēlme atliekt plecus, pacelt galvu un iet ar pozitīvismu, lai sasniegtu vairāk.
Atbildēt